Divi kilometri stundā, vanšu tilts pusastoņos no rīta
Un radio pagriezts skaļi, bet man galvā skan tā dziesma
Ko dungoji, ģērbjoties manas gultas galā
Es gribu dzirdēt to rīt, parīt, un tā tālāk
Grimstu domās, bet man negribās kāpt ārā
Aiz loga lietus atgādina
Viss pāriet, viss mainās un tas nav nekas jauns
Bet mākoņi velkās virs galvas tikai tad, kad tevis nav
Tikai kad tevis te nav, tikai kad tevis te nav
Tikai kad tevis te nav, tikai kad tevis te nav
Divas dienas vai varbūt nedēļas, pusastoņos uz strīpas
Un citi, kam pajautātu, teiktu, viss ir savās vietās
Bet ēnas krīt, atkal skan galvā tava dziesma
Un lēnām lietus līst un nebeidz atgādināt
Viss pāriet, viss mainās un tas nav nekas jauns
Bet mākoņi velkās virs galvas tikai tad, kad tevis nav
Tikai kad tevis te nav, tikai kad tevis te nav
Tikai kad tevis te nav, tikai kad tevis te nav
Viss pāriet, viss mainās un tas nav nekas jauns
Bet mākoņi velkās virs galvas tikai tad, kad tevis nav
Tikai kad tevis te nav, tikai kad tevis te nav
Tikai kad tevis te nav, tikai kad tevis te nav