No mirkļa, kad skatījos acīs tavās.
Manī dzima jūtas, esmu tavās skavās
Kad novērsies, jūtu tavu skatu
Dziļi urbjamies dvēselē it kā bedri raktu
Vai mums būs lemts būt kopā?
Kā divām bitēm individuālā stropā
Pēc balles doties mājās lopā
No tā ka pārspīlējām krietni
Manas acis noslīd zemāk, kupls smaids man pretīm smīn
Domādams kas notiks tālāk aplaužos
Sasējusi manas rokas, guļu nekustīgs
Vaiņai aiz vaiga manas jūtas notrīs
Fantazēju par to vai viņa norīs
Slienas spiežas gar viņas vaigiem
Slēpjoties aiz vārdiem maigiem
Eksplozīva sensācija viņas mutē
Viņa norij un pasmaida man
Neadekvāta sāpē iedur sānā, likteņa pavērsiens, realitāte sūra
Mans labākais draugs ievainots guļ,izmircis asins plīvurā
Viņas smaids pārvēršas smīnā
Viņas zobi kā giljotīna
Neviena nav, mēs divi vien, vēlos kaut nekad nebūtu ar viņu nolaidis
Vai nāve man pakaļ jau brien? Šis noteikti bija sliktākais aizvaidzis