Drupainas vulkānu mutes
Slepenu dvašu dveš
Rūpnīcu sērajos dūmos,
Ogļu putekļos smagos.
Nelāga viela tur dīgst,
Diena sārmojot sairst,
Mijkrēslis sabiezē ķitē,
Savācas tumšajās vietās.
Tumsa, kas tevi smacē,
Tumsa, kas tevi smacē,
Tumsa, kas tevi smacē,
Līdz krīti ģīboņa miegā.
Vai deviņi tūkstoši galoni ūdens
Kliedēs netīro nakti,
Vai nomazgās šļūtene varoņa rokās
Sārņus no gaisa ādām,
Vai izturēs spiedienu fermu krāni,
De Selbī ieslēdzas mājā.
Krūkas no porcelāna,
Kolbas no melna stikla,
Pilnas melna gaisa,
Pagrabā liek de Selbī.
Ogļu āmuri triecas,
Spridzina gaisa pūšļus,
šķīst pret tērauda laktu,
Troksnis brīdina - sargies.
Tumsas, kas tevi smacē,
Tumsas, kas tevi smacē,
Tumsas, kas tevi smacē,
Līdz krīti ģīboņa miegā.
Vai deviņi tūkstoši galoni ūdens
Kliedēs netīro nakti,
Vai nomazgās šļūtene varoņa rokās
Sārņus no gaisa ādām,
Vai izturēs spiedienu fermu krāni,
De Selbī ieslēdzas mājā.