Ripo, naudiņ, Tu zem galda,
Ripo taisni Daugavā -
Zaļais ūdens lai savalda
Manu bēdu rītausmā !
Tie, kas kala, neizkala
Tādu sieku rāvienā,
Ko man nenotriekt līdz galam
Vienā vēja brāzienā !
Tā, kas sauca, nesasauca
Manu sirdi nomodā,
Citas nāca, kārtis jauca
Katra savā valodā !
Ko es rēju, to mīlēju,
Kam negāju apraudzīt !?
Pats sev acis aizmālēju,
Ka ne vella saskatīt !
Tie, kas rāja nezināja
Kādu sodu pieprasīt,
Tādiem vārdiem nozākāja,
Ka pat bail ir atstāstīt !
Dod man, Dieviņ, tādu sodu,
Tādu darbu noslogo,
Lai neklausu es to jodu,
Kas man prātu izkūko !