Tā tas bija, tā gadījās -
Vēl viens, vēl viena ieskatījās.
Kā mēdz notikt, tā notikās -
Viņš viņu bez prāta un atgūšanas,
Bet viņa viņu nemaz...
Viens ar otru tie runāja.
Viens ar otru tie dejoja.
Viens ar otru tie dzīvoja.
Kaut viņš saprata - viņa to nemīlēja,
Tomēr apsolīja:
""Ja Tev nav ūdens,Es būšu tas !
Ja Tev nav maizes,Es būšu tā !
Ja Tev nav uguns, Es būšu tas !
Ja Tev nav, Tu, cietsirdīga, ja Tev nav ...""
Vai pēc tam kaut kas mainījās,
Vietās savās vai nostājās ?
Un pat tad, ja viss izbeidzās,
Es zinu, ka vienmēr būs kāda vai kāds,
Kas piedāvājās:
""Ja Tev nav ūdens,
Es būšu tas ...