Aiz tāliem lediem, ko dienā saule ar stariem griež,
Viscauru nakti bāka rokas pret debesīm sviež.
It kā putnus tur laistu bākas stars spoži skaļš,
Iežēlotos tūlīt un sauktu tos atpakaļ.
Bet varbūt bāka ko prasa, žēlojas, draud vai sūdz?
Nakts tevī staigā kā vārtos, viņa par tevi lūdz.