Pērkoņa mātei deviņi dēliņi
Trīs sita bungas, seši stabulēja
Hei! Hei!
Pērkoni, vecais tēvs, ko tavas meitas?
Manas meitas izsijāja smalku lietu
Pērkonīši, ko tā jūsu māte dara?
Mūsu māte smalkus lietus sietus pina
Tālu! Tālu!
Kas tur rībināja?
Tālu! Tālu!
Vecais tēvs aiz Daugavas ducināj'!
Kas tur kūra lauka galā uguntiņu?
Debesīsi lauka galā kalējs kala
Hei! Hei!
Kas tas tāds? Kam tik tālu ogles sprāga?
Tā jau mūsu saule savus starus silda
Daugavāi kā dzirksteles ogles bēra
Saules meitas zelta jostu, saktu kala
Ko tur? Ko tur kala?
Bira ogles Daugavā!
Pūru! Pūru kala!
Māsiņai, kam deviņi bāleliņ'!
Tālu! Tālu!
Aiz ezera dižais ozoliņš
Tālu! Tālu!
Tur saulīte kāra vainadziņ'
Tur pērkons! Pērkoņtēvs!
Cirta savu zobentiņ'
Tur pērkons! Pērkoņtēvs!
Ozolā karināj' zobentiņ!