Pacēlās tilti no manām rokām.
Tu ieplūdi rāmajā jūrā,
Pa kuru vienatnē kuģot ir drošāk,
Bet diez vai cerīgāk.
Tu nozudi apvāršņa galā melnā.
Pēc pasaules rekorda dzinās laiks.
Es atceros rievas Tavā delnā,
Tās zīlniecei nesaprast.
Tik lēni rokas nolaižas,
Tik lēni, cik var izturēt,
Jo katru brīdi atgriežas
Kāds, kuru nedrīkst pazaudēt.
Es iespiedu vēstuli durvju spraugā.
Soli pa solim aizgāja naids.
Nav bez Tevis kam izvilkt to laukā,
Izlasīt vai sadedzināt.
Tik lēni rokas nolaižas,
Tik lēni, cik var izturēt,
Jo katru brīdi atgriežas
Kāds, kuru nedrīkst pazaudēt.